Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas šoreiz par trim jautājumiem – kas ir mākslīgi radītās krīzes un kā mēs tās varam nošķirt no īstajām? Kas tās rada un kādu labumu no tā gūst? Un vai Eiropas Savienība ir vienota, saskaroties ar mākslīgi radītajām migrācijas krīzēm? Migrācija ir joma, kur tiek radītas mākslīgās krīzes, piemēram, kā Spānijas anklāvā Seutā. Un tieši tā kļuva ne tikai par pamatu šim raidījumam, bet arī par pirmo pārbaudījumu Jaunajam migrācijas paktam, kas Eiropā stājās spēkā jūnija vidu. Arī Latvija izjūt mākslīgi radītās migrācijas krīzes spiedienu – tikai mēs to dēvējam par hibrīdkaru. Tātad mākslīgi radītā migrācijas krīze ir hibrīdkara metode, kad kāda valsts vai nevalstiskais spēlētājs, apzināti veicina, atvieglo un palīdz vai ar varu piespiež cilvēkus doties uz citu valsti.  Nesenākais piemērs ir jau pieminētā migrācijas krīze Seutā. Tur jūlija beigās iekļuva aptuveni 72 000 migrantu. Spānijas premjers Pedro Sančess uzskata, ka migrācijas krīzi izraisīja ar Krieviju un Izraēlu saistītie sociālie tīkli, kuri tīši nepareizi interpretēja Spānijas Augstākās tiesas lēmumu. Tas radīja dezinformācijas vilni, uz kuras uzķērās marokāņi. Paši migranti stāstīja, ka centās nokļūt Seutā labākas dzīves meklējumos. Saskaņā ar marokāņu stāstīto, doties uz Seutu viņus pamudinājuši ieraksti sociālajos medijos un citu teiktais par to, ka stingri apsargāto robežu iespējams šķērsot.