Latvijā tuvākajos gados plāno izbūvēt desmitiem jaunu vēja parku, valsts saka – tas vajadzīgs enerģētiskajai neatkarībai. Taču, līdztekus projektu attīstībai, veidojas organizēta pretestība vēja parkiem – vietām notiek dažādi pasākumi, kuros izplata vēstījumus par vēja enerģijas ietekmi uz cilvēku veselību.  Anita Zaļuma, pedagoģe un angļu valodas filoloģe, Vācijā mājas apstākļos aprūpē smagi slimus cilvēkus: „Salasos visu to informāciju par vēja parkiem un domāju, kāpēc man no rītiem sirds kāpj pa muti ārā?” Publiskās apspriedēs, sociālajos tīklos un iedzīvotāju sapulcēs izskan brīdinājumi par ļoti zemas frekvences skaņu jeb infraskaņu un veselības riskiem. Daļa šo argumentu balstās atsevišķos, pretrunīgi vērtētos pētījumos, uz kuriem atsaucas cilvēki, kuri paši nav šīs jomas pētnieki. Jānis Blahins, pētnieks un fizikas doktorants, Valgas konferences dalībnieks: „Tas ir man vaļasprieks. Katram zinātniekam var būt daudz vaļasprieku.” Arī valsts vēl tikai pielāgo regulējumu vēja enerģijas attīstībai. Atbildīgajā ministrijā atzīst, ka daudzos jautājumos skaidrība veidojas pakāpeniski, un tieši tas daļā sabiedrības rada neuzticēšanos. Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre: „Perfekta vide, lai pieņemtu, ka valsts par cilvēku aizmirsa.” Atvērto failu pusstundā pētām, kādā mērā pretestība vēja parkiem notiek organizēti starptautiskā mērogā, nevis tā ir tikai spontāna vietējo iedzīvotāju kustība? Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.