Nākamnedēļ aprit 10 gadi, kopš neliels Lielbritānijas iedzīvotāju pārsvars referendumā atbalstīja izstāšanos no Eiropas Savienības. Aizvadīto desmitgadi valsts pavadīja šī balsojuma seku ēnā. Latvijas Radio intervētie eksperti un Lielbritānijas latvieši atzīst – Apvienotā Karaliste vairāk ir zaudējusi nekā ieguvusi no tā sauktā „breksita”. Jaunākie aptaujas dati liecina: tagad par ciešākām attiecībām ar Eiropu iestājas trīs piektdaļas britu. Plašāk par balsojuma ietekmi toreiz un tagad. „Balsojums bija ļoti paredzams, jo cilvēks, kurš sāka tieši visu šo kampaņu par breksitu, to izdarīja ļoti gudri. Tas bija Naidžels Farāžs, kurš parādījās ne no kurienes. Būtībā sataisīja milzīgu traci, ka ir jābūt breksitam, ka Anglijai ir jāizstājas no Eiropas Savienības, jo tas uzlabos dzīvi Anglijā.” Tā uz jautājumu, vai pirms desmit gadiem notikušā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā iznākums bija paredzams, sarunā ar Latvijas Radio atbild Zaiga Tapiņa. Viņa Apvienotajā Karalistē dzīvo 18 gadus, un, ja neskaita dažus mēnešus Londonā, nemainīgi dzīvojusi Bostonā. Šeit mīt liels Austrumeiropā dzimušo migrantu īpatsvars. Un tieši šajā pilsētā tika fiksēts lielākais atbalsts Lielbritānijas aiziešanai no ES – trīs ceturtdaļas iedzīvotāju nobalsoja par izstāšanos. Tapiņa, kura strādā cilvēkresursu pārvaldībā, skaidro, ka pilsētā var just "Brexit" sekas – pamatā darba spēka pieejamības ziņā.