Viesi: Mārtiņš Kozlovskis jeb Kozmens (improvizators, bijis arī skolotājs), Santa Buša (satura veidotāja, ar špikošanas un skolotājas pieredzi), Rūta Muktupāvela (Latvijas Kultūras akadēmijas profesore).

Špikošana ir sava veida māksla, kur niecīgs papīrītis pēkšņi iegūst lielu vērtību. Lai to veiksmīgi izmantotu, nepieciešami tērauda nervi, ātrums un pat zināma aktiermeistarība. Ironiski, ka nereti visa šī stratēģija prasa vairāk pūļu nekā pati mācīšanās. Kā tad tur īsti ir - špikošana ir sodāms grēks vai tomēr neatņemama mācību procesa sastāvdaļa?